STRENČU VIDUSSKOLAS DIREKTORA AMATA
KONKURSS

Strenču novada dome atkārtoti izsludina konkursu Strenču vidusskolas direktora amatam.

Piedāvājumi iesniedzami Strenču novada domes kancelejā, Rīgas ielā 7, Strenči, Strenču novads līdz 2009.gada 26.augustam plkst. 12.00, vai uz e-pastu strencu.dome@inbox.lv (dokumentu oriģinālus iesniedzot pārrunu laikā), kontakttālrunis  29431792.

Konkursa nolikums >>>

Strenčos izveidots publiskais interneta pieejas punkts

Ir noslēdzies Strenču pilsētas domes īstenotais un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansētais projekts „Strenču pilsētas domes publiskā interneta pieejas punkta izveide un attīstība”. Projekts tika īstenots laikā no 2007.gada jūlija līdz 2008.gada jūnijam.

Projekta rezultātā izveidotas divpadsmit vietas interneta lietotājiem: desmit no tām atrodas Strenču vidusskolā
(Rīgas ielā 13) esošajā interneta pieejas punktā, bet divas – Strenču Tūrisma informācijas centrā (Rīgas ielā 7).

Projekta ietvaros izveidotas arī jaunas darba vietas. Datortīkla administratores –konsultantes Eva Ancāne un Vivita Polīte konsultē iedzīvotājus par interneta izmatošanu un var palīdzēt atrast nepieciešamo informāciju Strenču vidusskolā esošajā interneta pieejas punktā. Pārzināt datortehniku darbiniecēm ļaus zināšanas, kas apgūtas SIA „Smiltenes inovāciju centrs” pasniegtajā 120 stundu apmācību kursā.

Aicinām iedzīvotājus apmeklēt publisko interneta pieejas punktu arī vasarā.

Strenču vidusskolā esošā publiskā interneta pieejas punkta darba laiks:
darba dienās no 14.00 līdz 20.00
sestdienās no 9.00-19.00 ar pusdienas pārtraukumu no 13.00 -13.30

Strenču TIC ierīkotās interneta pieejas vietas pieejamas
darba dienās no 8.00 - 16.30, pusdienas pārtraukums no 12.00-12.30

Projekta koordinatore Līga Sovere

Ūdenssaimniecības attīstības projekts Strenču pilsētā

2007. gada decembrī tika pabeigti būvdarbi projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Strenču pilsētā” ietvaros. Valkas rajona pašvaldību būvvaldes izveidotā komisija abas būvdarbu kārtas pieņēma ekspluatācijā 2007. gada 20.decembrī. Projekta īstenošanas rezultātā ievērojami paplašināta ūdenssaimniecība pilsētā. Pavisam izbūvēti 2965m ūdensvada, 2660m kanalizācijas vadu, 4 notekūdeņu
pārsūknēšanas stacijas, 19 hidranti. Izpildot Valmieras Reģionālās vides pārvaldes prasības, uzstādīti divi notekūdeņu caurplūdes mērītāji, kas ļaus noteikt cik notekūdeņu kanalizācijas sistēmā iepludina Strenču PNS un, cik kubikmetru attīrīto notekūdeņu atgriežas Gaujā.

Projekta kopējās apstiprinātās izmaksas bija 670 734LVL, tāpēc Strenču pilsētas domei bija nepieciešams ņemt aizdevumu Valsts Kasē 649 013LVL apmērā. Esam jau saņēmuši divas struktūrfondu un valsts budžeta dotāciju atmaksas.

Iedzīvotājiem, kuru īpašumu grib pieslēgt no jauna izbūvētajam ūdensvadam un kanalizācijas sistēmai vai to jau izdarījuši, jāinformē pilsētas domes Saimnieciskās darbības koordinācijas nodaļas speciālisti. Šiem īpašniekiem jāuzstāda ūdens skaitītāji, lai būtu iespējams tos noplombēt un slēgt līgumus par pakalpojumu izmantošanu.

Arī pēc šī projekta īstenošanas lielā pilsētas daļā joprojām nav izbūvēts centrālais ūdensvads un kanalizācijas tīkli, tāpēc pašvaldības speciālisti gatavo nākamo pieteikumu par turpmāko ūdenssaimniecības paplašināšanu.

Projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Strenču pilsētā“ vadītāja
Līga Sovere

LEADER

LEADER ir mērķtiecīgas un savstarpēji koordinētas aktivitātes lauku attīstībai, kuras rosina sabiedrību meklēt jaunus risinājumus esošajām lauku problēmām. LEADER būtība ir uzlabot dzīves kvalitāti cilvēkiem laukos, domājot gan par ekonomiskajiem, sociālajiem uzlabojumiem, gan arī par vides saglabāšanas iespējām. LEADER darbojas visā Eiropa. Latvijā patreiz ir 28 teritorijas, kuras iesaistījušās LEADER pasākumu īstenošanā.
LEADER pieeja tiek balstīta uz vietējās lauku attīstības stratēģijas izstrādi. Šī stratēģija paredzēta skaidri noteiktu tādu vietējā līmeņa problēmu risināšanai, kas aktuālas konkrētās lauku teritorijas
iedzīvotājiem.
Stratēģijas izstrāde, saskaņošana un īstenošana tiek uzticēta vietējām partnerībām ( turpmāk VRG – Vietējās rīcības grupām), kuras apvieno pārstāvjus no dažādiem lauku attīstībā iesaistītiem sektoriem ( pašvaldībām, nevalstiskām organizācijām un uzņēmējiem). Tātad VRG ir oficiāli reģistrēta biedrība vai nodibinājums ,kas darbojas noteiktā lauku teritorijā un pārstāv šīs teritorijas iedzīvotāju intereses un rūpējas par lauku attīstības jautājumiem vietējā līmenī.

2006.gada 20.septembrī tika nodibināta VRG - Biedrība „Lauku partnerība ZIEMEĻGAUJA”. Nosaukums ZIEMEĻGAUJA aizgūts no Aizsargājamo ainavu apvidus (AAA) Ziemeļgauja, kas ir Eiropas nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija un sastāda ievērojamu daļu no Lauku partnerības ZIEMEĻGAUJA teritorijas. Veidojot šo konkrēto teritoriju ideja bija apvienot tās pašvaldības, caur kurām plūst Gauja, gan arī tām piegulošās pašvaldības, kuras vēlēsies pievienoties, un kuras par nozīmīgu atzīst dabas vides un kultūrvēstures resursu saglabāšanu un attīstīšanu. Teritorijā bez AAA Ziemeļgauja ietilpst arī tādas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas kā Sedas dabas liegums, daļa no Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta, liegums Gaujienas priedes, u.c. mazāki dabas liegumu.
Biedrības dibinātāji bija 23 biedri:
Valkas rajona Jērcēnu, Trikātas, Ēveles, Plāņu, Vijciema, Valkas, Grundzāles, Zvārtavas pagastu, Strenču un Sedas pilsētu pašvaldības, Alūksnes rajona Gaujienas un Virešu pagastu pašvaldības, zemnieku saimniecības „Bebri”, „Liepiņas” un „Melderi”, LPKS Gaujiena,  biedrības „Gaujas plostnieki”, „Mednieku klubs Jērcēni”, „Fantāzija”, ”Jāzepa Vītola fonds”, „Pagasta attīstības grupa Vireši”, nodibinājums Latvijas Dabas fonds un viena fiziska persona.
Š.g.18.janvārī par biedru tika uzņemta arī Valkas rajona Ērģemes pagasta pašvaldība. Biedrība ir atvērta visiem un tajā tiek aicināti iestāties gan uzņēmēji, gan nevalstiskas organizācijas, kas darbojas  konkrētajā  administratīvajā  teritorijā un vēlas piedalīties attīstības stratēģijas izstrādē un īstenošanā. Biedrības statūtos ir noteikti sekojoši darbības uzdevumi:
1. Izmantojot sabiedrības līdzdalības principus, izstrādāt stratēģijas teritorijas ilgtspējīgai attīstībai un veicināt to īstenošanu;
2. Veicināt iedzīvotāju un vietējo kopienu iniciatīvu, kas vērsta uz dzīves kvalitātes uzlabošanu un vides attīstību;
3. Veicināt NATURA 2000 teritorijas „Ziemeļgauja” un citu aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu ieviešanu;
4. Koordinēt un piesaistīt finansiālos, materiālos un cita veida resursus Partnerības mērķa sasniegšanai.
Kā Partnerības mērķis ir noteikts: Veicināt teritorijas ilgstspējīgu attīstību un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu.
VRG lēmējinstitūcija ir visu biedru ievēlēta padome, kurā jābūt pārstāvjiem no visiem sektoriem. Lauku partnerības ZIEMEĻGAUJA statūtos noteikts, ka padome sastāv no 15 cilvēkiem, to ievēl biedru kopsapulce uz 2 gadiem un vada padomes locekļu ievēlēts priekšsēdētājs. Pašlaik  padomē ievēlēti sekojoši locekļi:

1. Mārīte Kalniņa –Vijciema pagasta pašvaldība
2. Gunita Kainaize –Plāņu pagasta pašvaldība
3. Raitis Priede –Zvārtavas pagasta pašvaldība
4. Kārlis Kārkliņš –Sedas pilsētas pašvaldība
5. Līga Sovere –Strenču pilsētas pašvaldība
6. Inese Gaumane –Ēveles pagasta pašvaldība
7. Ando Krūze –Trikātas pagasta pašvaldība
8. Dzintra Ķikase – z/s Melderi
9. Guntis Bašķis -  z/s Liepiņas
10. Andris Rubins – z/s Bebri
11. Līga Ozoliņa  Biedrība”Pagasta attīstības grupa Vireši”
12. Jānis Ence – Biedrība „Mednieku klubs Jērcēni”
13. Ilze Dāve – Biedrība „Jāzepa Vītola fonds”
14. Viesturs Lārmanis – Nodibinājums Latvijas Dabas fonds
15. Verners Pudāns – fiziska persona.

Par padomes priekšsēdētāju uz 2 gadiem ievēlēts Jānis Ence.
Padome ir tā, kas vispirms izstrādās un apstiprinās konkrētās teritorijas attīstības stratēģiju, iesaistot šajā procesā vietējos iedzīvotājus. Stratēģijā tiek noskaidrotas un izanalizētas galvenās attīstības problēmas un vajadzības, noteiktas prioritātes un paredzēti konkrēti pasākumi un aktivitātes, kas sekmēs lauku teritorijas attīstību.
Stratēģija tiek izstrādāta par vienu no turpmāk nosauktajām tēmām vai arī par vairākām tēmām:

1. dzīves kvalitātes uzlabošana lauku apvidos, ieskaitot uzņēmēju, NVO (nevalstisku organizāciju), valsts un pašvaldību sektoru kopīgu projektu attīstību, kas vērsti uz pakalpojumu sasniedzamības un kvalitātes uzlabošanu iedzīvotājiem;
2. vērtības pievienošana vietējiem produktiem(precēm un pakalpojumiem), ar sabiedrisko pasākumu palīdzību, veicinot tirgus pieejamību maza apjoma ražošanas uzņēmumu produkcijai;
3. jaunu profesionālo sasniegumu un tehnoloģiju izmantošana, lai paaugstinātu lauku apvidu piedāvāto produktu un pakalpojumu konkurētspēju;
4. iespējami labāka ilgtspējīga dabas un kultūras resursu izmantošana.

Pēc stratēģijas izstrādes un apstiprināšanas, tiek saņemts finansējums no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) un LR valsts budžeta līdzekļiem un  notiek tā tiek  īstenota vietējo iniciatīvas grupu (VIG) projektu veidā.

VIG ir biedrība vai nodibinājums, kas apvieno lauku iedzīvotājus ar kopīgām ekonomiskajām, sociālām vai kultūras interesēm un kopīgu teritoriju. Tām nav ne reliģisku, ne politisku ierobežojumu: piemēram- VIG var dibināt baznīcas draudze, jauniešu apvienība, dāmu klubiņš, sporta entuziasti,utt. VIG ir raksturīga saskaņota rīcība, kas parādās brīdi, kad tiek noskaidrotas teritorijas attīstības vajadzības un noteiktas prioritātes, jo VIG aktīvi iesaistās stratēģijas izstrādē. Kad stratēģija saņēmusi finansējumu, VIG izstrādā projektu pieteikumus un realizē atbalstītos projektus.
Par projektu rakstīšanu:
Tie tiek rakstīti noteiktā iesnieguma formā, tajā būs jānorāda ziņas par VIG, projekta mērķi un uzdevumi, tā nepieciešamības pamatojums, mērķauditorija, projekta ilgtspēja un īstenošanas riski, tā ieviešanas apraksts, tāme. Atbalstīti tiks tikai kvalitatīvi sagatavoti projekti, kuru idejas ir iekļautas attīstības stratēģijā.
Projekta iespējamais maksimālais atbalsts ir 5000 Ls. Projekta rakstītāji vai pašvaldības var piedalīties ar savu līdzfinansējumu, kura apjoms nav ierobežots. Avansa maksājumi netiek veikti. Ja VIG nav savu līdzekļu projekta īstenošanai, tad pastāv iespēja, ne vairāk kā divas reizes projekta īstenošanas laikā iesniegt LAD no preču piegādātājiem, darba izpildītājiem vai pakalpojuma sniedzējiem saņemtos rēķinus, uz kuru pamata LAD pārskaita finansējumu VIG. VIG ir jābūt atvērtam kontam Valsts kasē.

VIG tiks organizētas konsultācijas un apmācības (40h ) par līdzdalību teritorijas attīstības stratēģijas izstrādē un projektu izstrādi un to īstenošanu.

Ko LEADER dod lauku iedzīvotājiem?

1. iespēju pašiem noteikt lauku attīstības virzienus, iesaistoties lauku teritoriju vajadzību noteikšanā
2. īstenot vietējās attīstības projektus, kas vērsti uz dzīves kvalitātes uzlabojumiem konkrētā lauku teritorijā;
3. jaunu skatījumu uz lauku dzīves apstākļiem un iespējām;
4. veido piederības sajūtu un lepnumu par savu teritoriju;
5. dod iespēju paplašināt vietējās zināšanas, motivācijas;
6. uzsākt jaunas ekonomiskās aktivitātes lauku teritorijās;
7. rūpēties par lauku teritorijai raksturīgās kultūras un dabas vides, tradīciju saglabāšanu un ilgtspējīgu(saudzīgu) izmantošanu.