Apraksts
Kā nokļūt Strenčos
Vēsture
Mūsdienas
Novada dome
Novada domes komisijas
Gaujas plostnieku asociācija
Lielākie ikgadējie pasākumi
Uzņēmējdarbība
Sabiedriskais sektors
Nevalstiskais sektors

Strenču novada domes un pašvaldības iestāžu darbinieku iesniegtie un atbalstītie projekti.
Strenču novada domes un pašvaldības iestāžu iepirkumi.

Apraksts

Iedzīvotāji: 1614.
Platība: 5,7 km2
Attālums līdz Igaunijas robežai (Valka): 26 km.
Attālums līdz Rīgai: 126 km.
Attālums līdz Valmierai:18 km.
Attālums līdz Smiltenei: 27 km.
Dominējošā reliģija: Luterāņu.

Kā nokļūt Strenčos

Strenčus ir viegli sasniegt ar automašīnu no Rīgas, Valmieras un Valkas, braucot pa ceļu A3, bet no Smiltenes, braucot pa ceļu P25.
Strenčos var ērti nokļūt arī ar dīzeļvilcienu no Lugažiem (Valkas), Valmieras un Rīgas, kā arī ar starppilsētu autobusiem no Valkas, Valmieras, Smiltenes un Rīgas.

Vilcienu saraksti
Autobusu saraksti

Vēsture

Pirmās ziņas par vietu, kur pašlaik atrodas Strenču pilsēta, ir rodamas no 17. gs. beigu Rīgas – Tērbatas pasta ceļa kartes.
Strenči savu attīstību uzsāk 18. gs. otrajā pusē, kad šeit, uz muižu zemēm, sāk apmesties mežcirtēji un plostnieki. Par nozīmīgu apdzīvoto vietu Strenči sāk veidoties pēc Strenču stacijas atklāšanas 1889. gadā dzelzceļa līnijā Rīga – Pleskava (caur Valku). Apdzīvotā vieta aug, un 1895. gadā Strenči iegūst miesta tiesības.
Tā kā Strenči burtiski ir “izauguši” no mežrūpniecības un plostniecības, tad tautā ar laiku Strenčus sāka saukt par “Gaujas plostnieku galvaspilsētu”.
Turpinoties attīstībai, 1928. gadā Strenčiem tiek piešķirtas pilsētas tiesības. 1938. gadā tiek apstiprināts arī pilsētas ģērbonis. Zilais ģērboņa fons simbolizē Gauju, četras horizontālās zelta svītras simbolizē pa Gauju pludinātos kokus, bet trīs zelta rombi – caur Strenčiem ejošo dzelzceļu.

Mūsdienas

Pašreiz Strenči ir pilsēta ar labu infrastruktūru un labvēlīgu vidi vispusīgai tālākattīstībai. Par to gādā aktīva vietējās pašvaldības politika, kas ir balstīta uz izsvērtu, vietējiem apstākļiem atbilstošu, nākotnes redzējumu, elastīga pieeja dažādu jautājumu risināšanā un veiksmīga institucionālā, sabiedriskā un privātā sektora sadarbība.
1996. gadā Strenčos tika pabeigts “Danplan – Projekts”, kura rezultātā pilsētā radīts moderns, videi draudzīgs enerģētiskais komplekss. Pilsētā ierīkots ūdensvads, atdzelžošanas iekārtas, pēc biobloku principa darbojošas attīrīšanas iekārtas, kā arī atkritumu izgāztuve ar šķirošanas sistēmu, ir pabeigta pilsētas centrālās ielas rekonstrukcija un uzsākta pilsētas centrālā parka izbūve. Pilsētā ir vidusskola, mūzikas skola, bērnu dārzs, divas bibliotēkas, kultūras nams, tūrisma informācijas centrs, kurā ir apskatāma plostniekiem veltīta izstāde, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta atbalsta centrs, kā arī Strenču Psihoneiroloģiskā slimnīca. Bez tam pilsētā darbojas doktorāts, viesu māja, degvielas uzpildes stacija, kafejnīcas un citi uzņēmumi, kas veicina vietējas ekonomikas attīstību un nodrošina plašu pakalpojumu klāstu.
Strenčos aktīvi notiek arī sabiedriskā un kultūras dzīve. Strenčos darbojas viena sabiedriskā organizācija un divu sabiedrisko organizāciju nodaļas, vairākas interešu grupas, pilsētniekiem tiek organizētas tikšanās ar interesantiem un sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, viesmākslinieku uzstāšanās un citas aktivitātes.

Strenču novada dome

Adrese: Valkas iela 16, Strenči, Strenču nov., LV-4730
Reģ. Nr.:90009116346
Banka: A/ S Swedbanka , konts LV 44HABA0551025830131

Pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību pašvaldības teritoriālajās vienībās nodrošina šādi pārvaldes centri:

  1. Strenču pilsētas pārvalde: Rīgas ielā 7, Strenčos, Strenču nov.
  2. Sedas pilsētas pārvalde: Skolas laukumā 1, Sedā, Strenču nov.
  3. Jērcēnu pagasta pārvalde: „Jērcēnmuiža”Jērcēnu pag., Strenču nov.
  4. Plāņu pagasta pārvalde: Skolas ielā 21, Plāņu pag. Strenču nov.

Strenču novada domes priekšsēdētājs: Jānis Pētersons
Strenču novada domes priekšsēdētāja vietnieks: Guntis Jukāms
Izpilddirektors: Aivars Auniņš

Pastāvīgās komitejas

Finanšu pastāvīgā komiteja:
J.Pētersons, G.Jukāms, J.Ķirsis,  I.Vītiņš, J.Ence

Sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu pastāvīgā komiteja:
G.Jukāms, V.Graumane, A.Boķe, J.Zvejnieks, J.Jeremejeva.

Attīstības pastāvīgā komiteja:
J.Zvejnieks, J.Ķirsis, J.Jeremejeva.

Komunālo jautājumu pastāvīgā komiteja:
A.Leitis, Antoņenko, T.Zavadska, I.Dukurs.


Kontaktinformācija:

Tālr: +371 4707538
Fax: +371 4707539
Adrese:
Strenču novada dome
Valkas iela 16, Strenči, Strenču nov., LV-4730
e-pasts: strencu.dome@inbox.lv

 

Novada domes komisijas

1.Administratīvā komisija

- Valda Timofejeva;
- Irina Andrejeva;
- Jānis Ozols;
- Kārlis Kārkliņš;
- Ilvija Ķimse

2. Iepirkumu komisija

- Aina Krēsliņa;
- Valda Timofejeva;
- Irina Andrejeva;
- Jānis Zvejnieks;
- Ilvija Jakovina;
- Gita Siliņa

3. Privatizācijas un  izsoles komisija 

- Gunita Kainaize;
- Aina Krēsliņa,
- Gita Siliņa,
- Gunta Ungure,
- Kārlis Kārkliņš

4. Ārkārtas situāciju komisija

-  Dzintra Stomere;
-  Einārs Andersons;
-  Gunta Ungure;
-  Aleksejs Jefimovs;
-  Edgars Celmiņš;   

5. Dokumentu ekspertu komisija

-  Jekaterina Osipova;
-  Vineta Zandere;
-  Inga Gromova

6. Saimnieciskās darbības komisija

    - Aivars Mateuss;
    - Irina Andrejeva;
    - Gunta Ungure;
    - Gita Siliņa;
    - Kārlis Kārkliņš

Gaujas plostnieku asociācija

Gaujas plostnieku asociācija Strenču pilsētā darbojas kopš 2001. gada rudens.
Asociācijas darbības mērķi ir:
- Izpētīt plostniecības attīstības vēsturi Latvijā;
- Apzināt, savākt materiālus par bijušajiem Latvijas plostniekiem un dot viņiem iespēju kontaktēties ar amata brāļiem citur pasaulē;
- Ar dažādu pasākumu un projektu palīdzību integrēt plostniecību mūsdienu sabiedrības kultūrā kā Latvijas kultūras mantojuma daļu;
- Ar Asociācijas aktivitāšu starpniecību iepazīstināt ar plostniecību Latvijā kā vietējos iedzīvotājus, tā arī ārvalstniekus.
- Organizēt un atbalstīt ar plostniecību saistītas sanāksmes, ceļojumus, studijas, pētījumus, pasākumus;
- Apzināt, apvienot un organizēt plostniecības entuziastus Latvijā;
- Veidot sakarus, sadarbību un veicināt to veidošanos ar līdzīgām organizācijām Latvijā un ārvalstīs;
- Apmainīties ar pieredzi un zināšanām ar līdzīgām organizācijām Latvijā un ārvalstīs.

Kopš 2001. gada Gaujas plostnieku asociācija ir Internacionālās koku pludinātāju asociācijas (International Timber Raftsmen Association) biedre.
Pašreiz Gaujas plostnieku asociācijā ir 14 biedru un Goda biedrs – A/S “Strenču MRS” prezidents Vitauts Breicis.

Kontaktinformācija:

e-pasts: rafters@inbox.lv

Lielākie ikgadējie pasākumi

Gaujas Plostnieku svētki.
Svētki Strenču pilsētā notiek katra gada maija trešajā sestdienā, kad šeit tiek godināti plostnieki - vienas no romantiskākajām un pagātnē bieži sastopamās profesijas pārstāvji un viņu amats.
Svētku laikā tiek siets īsts plosts un organizēts divu dienu ilgs plosta brauciens pa Gauju no Spicu tilta līdz Strenčiem. Svētku dienā pilsētā notiek gadatirgus, dažādi pasākumi, koncerti, atrakcijas. Vakarā svētki noslēdzas ar nakts balli, kas turpinās līdz nākošajam rītam.
Fotogalerija   

Vakara mūzika
Notiek katru sestdienas vakaru pl. 21.30 (laiks var tikt koriģēts) laikā no Plostnieku svētkiem līdz Pilsētas svētkiem. Pasākuma laikā muzikanti pa upi peldošā laivā atskaņo tautā populāras melodijas.

Pilsētas svētki
Svētki Strenču pilsētā notiek katra gada augusta pirmajā sestdienā. Svētku laikā pilsētā no ziediem tiek veidota “Ziedošā iela”, notiek gadatirgus, pašdarbības kolektīvu priekšnesumi un koncerti, izstādes, sporta sacensības, jautras atrakcijas, loterija. Vakarā svētki noslēdzas ar svētku gājienu, salūtu un nakts balli Strenču estrādē.
Fotogalerija

Uzņēmējdarbība

Galvenie uzņēmējdarbības virzieni:
- Pārtikas rūpniecība;
- Medicīna;
- Tirdzniecība;
- Pakalpojumi;
- Ēdināšana.

Lielākie uzņēmumi:
- VSIA “Strenču PNS” (medicīna);
- SIA “Valrek” (saimniecības preču tirdzniecība);
- SIA “Dolle” (graudu pārstrāde);
- SIA “Vidzemes attīstības serviss” (viesmīlība);
- SIA “Ziemeļu nafta” (degvielas tirdzniecība).

Sabiedriskais sektors

- Strenču vidusskola;
- Pirmsskolas izglītības iestāde “Minkāns”;
- Mūzikas skola;
- Katlu māja;
- Ūdens attīrīšanas stacija;
- Pilsētas kultūras nams;
- Pilsētas bibliotēka;
- Tūrisma informācijas centrs;
- Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāta atbalsta centrs;
- Latvijas Dabas fonds, Ziemeļgaujas ielejas aizsardzība
  un apsaimniekošana, Informācijas Centrs.

Nevalstiskais sektors

- Pensionāru klubs “Sarma”;
- NVO “Sarkanais Krusts” Valkas nodaļas Strenču grupa;
- NVO “Glābiet bērnus” Strenču nodaļa;
- NVO “Gaujas plostnieku asociācija”;
- NVO “Centrs “Artava”.